Aktualitātes



         Par Salas novadu


               Statistika



               Vēsture



               Kartes




         Novada dome



         Jauniešiem



         Pašvaldības plānošanas dokumenti



         Teritorijas investīcijām



         Zemgales reģionālais ģeoportāls



         Pašvaldības administrācija



         Pašvaldības struktūrvienības



         Pašvaldības iestādes



         SIA "Vīgants"



         Pakalpojumi



         Klientu apkalpošanas centrs



         Iepirkumi



         Izsoles



         Projekti



         Apmācības projektu izstrādē



         Informatīvais izdevums "Novada vēstis"



         Kultūra



         Izglītība



         Tūrisms



         Komercdarbība



         Lauksaimniekiem



         Biedrības



         Veselības aprūpe



         Draudzes



         Sēlijas novadu apvienība



         Kontakti



         Foto galerija



         Ierosinājumi


Par Salas novadu Vēsture


salasnov.jpg

 Sēlija - etimoloģiski saikne ar pirmsindoeiropiešu vārdu selos - purvs, ezers. Tātad, sēlis būtu ezeriem bagāta un purvaina apvidus iedzīvotājs. Atziņa atbilst novada topogrāfijai.

Sēlija - selonis - valodas sēlisko izlokšņu areāls, etnogrāfiski kultūrvēsturisks novads ar tās centru Sēlpilī.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Sēlpilī seno baltu apdzīvotās apmetnes datējamas ar 9.gs.p.m.ē. Sākot ar 1.g.t. konstatēti sēļiem raksturīgi kultūrslāņi.

Sēlpils pilskalna apmetne apdzīvota ar 1.g.t.2.pusi p.m.ē. Tā izvietojusies 1,1 ha lielā teritorijā. 7.-13.gs. kultūrslānī arheologi konstatēja dzīvojamo un saimniecības ēku paliekas.

13.gs.
1208.g. – sakarā ar Indriķa hronikā aprakstīto sēļu pils aplenkšanu un kristīgās ticības uzspiešanu pirmo reizi rakstu avotos minēts Sēlpils (Castrum Selonum) vārds.
1218.g. - izvēlas Sēlpili par Sēlijas bīskapijas pirmo galvaspilsētu, no kuras bija paredzēts pakļaut un kristīt visas Daugavas kreisā krasta sēļu, zemgaļu un augštaišu zemes.
13.gs. tagadējā Salas pagasta teritorija ietilpst kultūrvēsturiskajā Sēlijas apgabalā, kura centrs ir Dignāja. Sēlijas apgabals pieder Jersikas karaļvalstij.

Livonijas ordeņvalsts sastāvā 14.gs. – 16.gs.

1373.g. - Valtberges Hermaņa Livonijas hronikā atzīmēts kā Sēlpils mūra pils celtniecības gads. Vēsturnieki izvirzījuši pieņēmumi, ka tas varētu būt pils celtniecības beigu gads. Pils stāvējusi uz augsta Daugavas krasta, sargāja Livonijas ordeņa zemi no lietuviešu sirotājiem. Tā kļuva par ordeņa fogtu rezidenci, fogtejā ietilpa Sēlpils pils un 3 muižas. Laikā no 1422. līdz 1559.g. Sēlpils pilī saimniekojuši 12 fogti. Sēlpils izcilību 16.gs. 2.pusē raksturo fakts, ka dokumentos Sēlpils pils tiek dēvēta par vienu no „svarīgākajām galma apmetnēm”.
1559.g. – visu izpostot, pāri Sēlpils un Salas pagastu teritorijai dodas Ivana Bargā karaspēks. Līdzekļu iegūšanai un cīņai ar krievu karaspēku, Livonijas ordeņa vārdā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers ieķīlāja Polijas karalim Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Bauskas un Sēlpils pilis ar novadiem.

Pēc 1561.g. - Kurzemes hercoga rezidence, pēc Rīgas zaudēšanas, bija Sēlpils pils, tikai vēlāk Kuldīga un beigās Jelgava. 16.gs.2.pusē dokumentos Sēlpils pils tiek dēvēta par vienu no svarīgākajām galma apmetnēm. Arī hercoga Gotharda Ketlera testamentā, pēc viņa nāves Sēlpils pils tika noteikta par vienu no hercogu Fridriha un Vilhelma rezidencēm.

Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā 16.gs. – 18.gs.
Šajā laikā visu tagadējo Augšzemi sauc par Sēlpils virspilskunga iecirkni un Sēlpils ir tā pārvaldes centrs. Sēlpils virspilskungs Kurzemes hercogistes padomē līdzās Kuldīgas virspilskungam ieņēma 2.vietu, tūlīt aiz vietvalža.
1620.-1625.g. - Sēlpilī dzīvo un strādā mācītājs Georgs Mancelis.
1621.g. – Sēlpils saņem no hercoga Frīdriha Ketlera pilsētas tiesības.
Tikai pēc 49 gadiem pilsētas tiesības saņem arī Jēkabpils. 1670. gada 12. februārī hercogs Jēkabs medījis Sēlpils – Salas mežos. Pēc medībām viņš apmetas Salas krogā, apmierināts ar veiksmīgām medībām, jo nošāvis lūsi. Novērojis rosīgo dzīvi miestā, piešķir tam pilsētas tiesības un nosauc savā vārdā par Jakobštadti (tautas valodā - Jēkabmiestu). Kā arī nosaka ģerboni, kurā atainots hercoga nomedītais dzīvnieks. Jēkabpils pilsētas tiesības saņem tagadējā Salas pagasta teritorijā.
Biržos pie Podvāzes upītes nodibina stikla manufaktūru, Ziemeļsusējas lejtecē uzbūvē dzelzs kausēšanas cepli. Darbojas arī vara kausētava, enkuru un naglu kalve, virpotava, zvanu un lielgabalu lietuve.
1700. g. – Lielais Ziemeļu karš. Zviedri siro pa Sēlpili. Aizejot uzspridzina Sēlpils pili un nodedzina pilsētiņu.
1709. g. ir tik lieli pavasara plūdi, ka aizskalo Biržu ēkas un saposta arī Jēkabmiestu.
1766.g.-1796.g. – Sēlpils draudzē strādā Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders).

19. gs.
1806.g. – Biržu – Salas draudzē par mācītāju sāk strādāt J.F.Lundbergs, kurš 1837. gadā kļūst par Sēlpils iecirkņa prāvestu. Biržos par ķesteri un ērģelnieku strādā viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem A.Līventāls, kurš arī raksta un tulko grāmatas, kas palīdz iedzīvotājiem apgūt lasītprasmi.
1812.g. - Jēkabmiestā un tā apkārtnē siro Napoleona karapulki.
1837.g. – Biržu – Salas draudzē dibinātas trīs skolas zemnieku bērniem.
1866.g. – Sēlpils pagasts un Salas pagasts kļūst par patstāvīgām lauku pašvaldības vienībām.
19. gs. beigās Biržu pagasts sadalīts Muižgalā un Bērzgalā.

20. gs.
Pirmais pasaules karš (1914.-1918.) nodara lielu postu Salas pagastam, liela daļa iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās. Arī Sēlpils pagastu ļoti smagi skar kara notikumi – no visām saimniecībām tiek izpostīti 98 %.
1925.g. - Jēkabpils apriņķa Salas pagastu, neizmainot tā robežas, pārdēvē par Ābeļu pagastu, pamatojot ar to, ka Salas pagasts jau ir Rīgas rajonā.
Pirmās brīvvalsts laikā Birži ir atsevišķs pagasts, 30jos gados Birži ir lielākais pagasts visā Jēkabpils apriņķī, kurā dzīvo 4074 iedzīvotāji un tiek apsaimniekotas 762 zemnieku saimniecības.
1941. gada 21. jūnijā sākas Otrais pasaules karš. 28.jūnijā Ābeļu pagastā (tagadējā Salas pagastā) ienāk vācu karaspēks. Atkāpjoties tie uzspridzina Biržu tautas namu.
1944. gada vasarā frontes līnija uz laiku apstājas Salā, bet jau augustā vācu karaspēks atkāpjas, uzspridzinot tiltu pār Susējas upi. Pagastā ienāk padomju karaspēks.
1944. gada oktobrī Ābeļu pagastu sadala divos ciemos – Ābeļu un Salas.
Kolhozs Sēlija, kas izveidojās 1947. gadā tagadējās Sēlijas apkārtnē, bija 1.kolhozs Jēkabpils rajonā un 2. – republikā.
1952.g. – Sēlpils pagastā sāk darboties netradicionāls pašdarbības veids – leļļu teātris. 1. izrāde ir brāļu Grimmu pasaka „Sarkangalvīte un vilks”.
1980.g. - Salas ciems iegūst labākā ciema nosaukumu republikā labiekārtojuma un arhitektoniskā izveidojuma konkursā.

 21.gs.
2001.g. - tiek dibināta Salas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.
Lielākie uzņēmumi, kas darbojas Salas pagastā: AS „Jēkabpils labība” cūku komplekss „Miķelāni”, dārzeņu audzēšanā un realizācijā SIA „Rītausma”, maizes un konditorijas izstrādājumu ražošanā SIA „Dona”, kokapstrādē SIA „Paeglīši un partneri”, kā arī ZS „Dubulti” - cūkkopība.
Sēlpils pagastā darbojas: cūku komplekss SIA „Sēļi”, KS „Sēlpils piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība”, ZS „Vizbuļi” - augkopība, ZS „Strēlnieki” - augkopība.
2009.g. - Salas pagasts tiek apvienots ar Sēlpils pagastu, izveidojot Salas novadu.





  


 

 

 

 



© 2009-2017 Salas novada dome