Aktualitātes



         Par Salas novadu



         Novada dome



         Jauniešiem



         Attīstības plānošana



         Teritorijas investīcijām



         Zemgales reģionālais ģeoportāls



         Pašvaldības administrācija



         Pašvaldības struktūrvienības



         Pašvaldības iestādes



         SIA "Vīgants"


               Aktualitātes



               Atkritumu apsaimniekošana




         Pakalpojumi



         Klientu apkalpošanas centrs



         Iepirkumi



         Izsoles



         Projekti



         Salas Novada vēstis



         Kultūra



         Izglītība



         Tūrisms



         Uzņēmējdarbība



         Lauksaimniekiem



         Biedrības



         Veselības aprūpe



         Draudzes



         Sēlijas novadu apvienība



         Kontakti



         Foto galerija



         Ierosinājumi


SIA "Vīgants" Aktualitātes


06.10.2017.

Parūpējies par savu drošību arī apkures sezonā – iztīri skursteni un ierīko dūmu detektoru!

Katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!

Katrs 10 ugunsgrēks izceļas bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ
Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2016.gadā tika reģistrēti 921 ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši – 52. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.

Pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji glābēji 2017.gadā jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.

Malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana
Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Dūmu detektors – dzīvības glābējs!

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.
No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.

INFOGRAFIKA

Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel. 27098250, 67075871, prese@vugd.gov.lv



06.10.2017.

 Veicot ugunsdrošības pārbaudes, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti vairāki pārkāpumi

 Lai pārbaudītu ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī ņemot vērā traģisko ugunsgrēku Londonā un Latvijā notikušos ugunsgrēkus daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdz šā gada 15.septembrim izlases kārtībā veica ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās visā valstī.

Divu mēnešu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 991 daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Pārbaužu rezultāti liecina, ka raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir saistīti ar to, ka nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, kā tas bija konstatēts 812 ēkās no visām pārbaudītajām mājām. Tāpat vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāji nav iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Toties vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai nepieciešama tās pārstrāde, kā tas novērots vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām. Savukārt ēkās, kurās ierīkota automātiskā dūmu un karstuma kontroles sistēma vai iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, lielākoties minētās ugunsdrošībai nozīmīgās  inženiertehniskās sistēmas nav darba kārtībā.

Cita starpā 230 pārbaudītajās dzīvojamās mājas tika konstatēta materiālu un priekšmetu uzglabāšana tiem neparedzētās vietās: kāpņu telpās, gaiteņos, tehniskajās telpās, kā arī evakuācijas ceļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām – aizdarītas durvis evakuācijas ceļos, pieļauta materiālu un priekšmetu glabāšana un tml. Dažādu priekšmetu un materiālu uzglabāšana evakuācijas ceļos iespējamā ugunsgrēka gadījumā var traucēt cilvēku evakuācijai, kā arī samazina evakuācijas ceļa platumu.

VUGD ik gadu veic dzīvojamo māju ugunsdrošības pārbaudes, bet šogad līdztekus plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm, kā arī ņemot vērā notikušos ugunsgrēkus tieši daudzstāvu dzīvojamās ēkās, izlases kārtībā Rīgas pilsētā tika pārbaudītas 12 stāvu un augstākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas; pārējās republikas pilsētās – 6 un vairāk stāvu ēkas, bet novados – ugunsdrošības pārbaudes tika veiktas 3 un vairāk stāvu ēkās.

Pārbaudīto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem vai īpašniekiem ir uzdots novērst konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktā termiņā, kā arī tie ir informēti par atbildību, ja šie pārkāpumi netiek novērsti noteiktajā laikā.

VUGD atgādina, ka daudzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai jārūpējas par sava īpašuma ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Ugunsdrošības pārbaužu mērķis dzīvojamās mājas ir veicināt ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājās, kā arī dzīvokļu īpašnieku līdzatbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās.

Veikto ugunsdrošības pārbaužu laikā tika pievērsta uzmanība tam, vai iedzīvotāji ir iepazīstināti ar daudzīvokļu dzīvojamo māju ugunsdrošības instrukciju, un ēkas ugunsaizsardzības sistēmu darbspējai un evakuācijas ceļu atbilstībai, piemēram, vai gaiteņos un kāpņu telpās nav novietoti materiāli un priekšmeti, vai durvis uz kāpņu telpām ir brīvi atveramas un tās ir aprīkotas ar pašaizvēršanas mehānismiem un tamlīdzīgi. 

Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel. 67075871, 27098250 prese@vugd.gov.lv



 21.08.2017.

Autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības

Ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, ievērojot prasības, kas noteiktas attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei.

Autoceļa uzturēšanas klasi (A, A1, B, C un D) nosaka, ņemot vērā autoceļa klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu vai to posmu sarakstus, kuros norādītas autoceļu uzturēšanas klases ziemas sezonai (no 1.novembra līdz 31.martam) un vasaras sezonai (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim), apstiprina:

  • valsts autoceļiem – Satiksmes ministrija;
  • pašvaldību autoceļiem – attiecīgā pašvaldība.

Lai nodrošinātu netraucētu transportlīdzekļu satiksmi pa autoceļiem pastāvīgos un mainīgos laika apstākļos, ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu uzturēšanu, ievērojot prasības un darbu izpildes termiņus, kas noteikti attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei.

Pastāvīgos un mainīgos laika apstākļos attiecīgais ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu uzturēšanas prasību izpildes kontroli:

pašvaldība – uz pašvaldības autoceļiem:

  • uz A un A1 uzturēšanas klases autoceļiem – reizi divās nedēļās;
  • uz B uzturēšanas klases autoceļiem – reizi mēnesī;
  • uz C uzturēšanas klases autoceļiem – reizi ceturksnī;
  • uz D uzturēšanas klases autoceļiem – reizi pusgadā.

Ārkārtējos laikapstākļos attiecīgais ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu uzturēšanas prasību izpildes kontroli:

  • pašvaldība uz A, A1 un B uzturēšanas klases pašvaldību autoceļiem – reizi divās diennaktīs.

Pašvaldības autoceļa uzturēšanas klasi nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļu satiksmes intensitāti:

Vidējā transportlīdzekļu satiksmes intensitāte (automašīnu skaits diennaktī)

Pašvaldību autoceļi

vairāk par 5000

A

no 1000 līdz 5000

A1

no 500 līdz 999

B

no 100 līdz 499

C

mazāk par 100

D

Piezīmes.

1. Pašvaldību autoceļi, kuriem ziemas sezonā noteikta A1 uzturēšanas klase, vasaras sezonā tiek uzturēti saskaņā ar A uzturēšanas klases prasībām.

2. D uzturēšanas klasi nosaka pašvaldību autoceļiem, pa kuriem nenotiek regulāra pasažieru pārvadāšana ar autobusiem.

3. Pašvaldību autoceļiem ar grants segumu nosaka C vai D uzturēšanas klasi.

[PDF] Autoceļu uzturēšanas klases Salas pagastā (ziemā)

[PDF] Autoceļu uzturēšanas klases Salas pagastā (vasarā)

[PDF] Autoceļu uzturēšanas klases Sēlpils pagastā (ziemā)

[PDF] Autoceļu uzturēšanas klases Sēlpils pagastā (vasarā)





  


 

 

 

 

 



© 2009-2017 Salas novada dome