Aktualitātes



         Par Salas novadu



         Novada dome



         Jauniešiem



         Attīstības plānošana



         Teritorijas investīcijām



         Zemgales reģionālais ģeoportāls



         Pašvaldības administrācija



         Pašvaldības struktūrvienības



         Pašvaldības iestādes



         SIA "Vīgants"



         Pakalpojumi



         Klientu apkalpošanas centrs



         Iepirkumi



         Izsoles



         Projekti



         Salas Novada vēstis



         Kultūra



         Izglītība



         Tūrisms



         Uzņēmējdarbība



         Lauksaimniekiem



         Biedrības



         Veselības aprūpe



         Draudzes



         Sēlijas novadu apvienība



         Kontakti



         Foto galerija



         Ierosinājumi


Aktualitātes


  Novadu dienā Aizkrauklē – par un pret skolu optimizēšanu 28.11.2017.
 


Tradīcijas formu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotā Novadu diena ieguvusi pēc administratīvi teritoriālās reformas un novadu izveides, un iepriekšējos gados tā organizēta Skrundā (2011), Ogrē (2012), Kocēnos (2012), Kuldīgā (2013), Iecavā (2014), Priekuļos (2015) un Bauskas novadā (šāgada 31. martā), ikreiz izvirzot apspriešanai vienu vai vairākas problēmas kādā konkrētā jomā.

Astotā Novadu diena, kas 24. novembrī notika Aizkraukles kultūras namā, bija veltīta izglītībai un pēdējā laika sāpīgākajam tematam – skolu optimizācijai.

Novadu_diena_Aizkraukle_24112017.jpg

Autors: Jana Bunkus, Gunta Klismeta

Novadu dienu Aizkrauklē atklāja Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un mājastēvs – Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Kopā ar pašvaldību vadītājiem un izglītības jomas speciālistiem tajā piedalījās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Vispirms Novadu dienas dalībnieki tika iepazīstināti ar diviem pētījumiem, ko veikusi Latvijas Banka (LB) un SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists Kristaps Svīķis analizēja, kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi. LB pētījumā secināts, ka mācību rezultāti atkarīgi no skolas lieluma (klašu piepildījuma), pedagogu atalgojuma un skolotāju vecuma (ļoti maz ir gados jaunu skolotāju). LB ekonomists uzskata, ka, optimizējot skolu tīklu un piepildot klases, iespējams ietaupīt līdzekļus, kas būtu novirzāmi pedagogu atalgojumam.

Visvairāk jautājumu raisīja SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenā redaktora Jāņa Turlaja ziņojums par pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, kas tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma (pieejams šeit). Ekonomģeogrāfa J. Turlaja vadībā izstrādātais pētījums iezīmē katras vidusskolas nākotni, norādot, ka vidusskolu skaitam Latvijā būtu jāsarūk, daudzām jāpārtop par pamatskolām vai sākumskolām.

To, ka nedrīkst tā vienkārši kartē salikt dažādu krāsu punktus, no kā atkarīga vidusskolu nākotne pēc trim vai sešiem gadiem, apliecināja gan klātesošie pašvaldību pārstāvji, gan izskanējušie viedokļi publiskās diskusijās un komentāri interneta portālos. Arī Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, analizējot izglītības sistēmas decentralizētas organizācijas iespējas un skolu tīklu kā līdzekli, uzsvēra, ka paredzētā izglītības reforma iztukšos lauku novadus. Viņš prognozē, ka šāda rīcība var novest pie jauna depopulācijas viļņa.

LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, kurš IZM noteiktajiem kritērijiem atbilstošo skolu iedalījumu “uzzīmējis” savā kartē, cēla priekšā ciparus, kas nozīmē nāves spiedumu daudzām lauku teritorijām. Ja sekosim ministrijas rekomendācijām, ka 10.–12. klasēs lielpilsētās pēc trim gadiem jābūt 225 skolēniem un pārējā Latvijas teritorijā – 150 skolēniem, tad līdzšinējo 325 vidējo izglītības iestāžu vietā (neskaitot arodvidusskolas un tehnikumus) pēc dažiem gadiem valstī varētu palikt mazāk par simtu vidusskolu.

“Jāņa sētas” kartē un pētījumā gan pieļauti izņēmumi gadījumos, ja skola atrodas tālāk par 25 km. Zinot bēdīgo ceļu stāvokli, klātesošie ar interesi uzņēma VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Attīstības pārvaldes direktora Gundara Kaina sniegto Latvijas autoceļu tīkla izvērtējumu. Amatpersona sacīja, ka ceļu tīkla sakārtošanai daļu vietējo valsts ceļu varētu nodot pašvaldībām, tāpēc tuvākajā laikā LVC uzsākšot diskusijas ar pašvaldībām. Viņš arī informēja, ka jau sakārtoti vairāki no 31 ceļu posma, kas ietilpst pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” kā primāri asfaltējamie, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanai uz izglītības iestādēm. Vairāki posmi iekļauti finansēšanas programmās, bet pārējo ceļu remonts vēl jāizvērtē.

Novadu dienas otrajā daļā LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, aicinot dalībniekus aktīvi piedalīties diskusijā, uzsvēra, ka šīs Novadu dienas uzdevums ir parādīt dažādus viedokļus un meklēt kopīgus risinājumus.

Pieredzē dalījās vairāki praktiķi: Baltinavas novada deputāts Imants Slišāns, Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams, Jelgavas novada domes deputāte Sarmīte Balode, Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica un Valmieras pilsētas domes deputāts Andris Klepers.

Novadu apvienības sapulcē tika gatavota rezolūcija “Par tālākajiem soļiem skolu tīkla optimizācijā”, ko sanāksmes dalībnieki nolēma papildināt un uzticēja novest līdz galam Novadu apvienības Valdei. Sākotnējie uzstādījumi gan paliek nemainīgi: aicināt Izglītības un zinātnes ministriju organizēt vecāku aptauju visās teritorijās, kurās projektā atstājamās vidusskolas neatbilst kritērijiem un šo apstākli paredzēts novērst, piesaistot skolēnus no slēdzamām vidusskolām; noskaidrot, vai vecāki ir gatavi bērnus sūtīt uz iecerētajiem centriem; Satiksmes ministrijai novērtēt izmaksas, kas nepieciešamas, lai panāktu pieņemamu ceļu kvalitāti uz jaunajiem vidējās izglītības centriem; Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespējamās sociāli ekonomiskās sekas, ja iecerētās skolas nepiesaistīs skolēnus un jaunie centri atkal neatbildīs formālajiem kritērijiem, tādējādi paātrinot depopulāciju lielākajā daļā Latvijas teritorijas; Izglītības un zinātnes ministrijai, gatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, veikt pārrunas ar katru pašvaldību atsevišķi; Ministru kabinetam, nosakot vidusskolas klašu minimālo un maksimālo aizpildījumu, kā arī finansēšanas kārtību nepilna aizpildījuma gadījumā, veikt konsultācijas ar pašvaldībām, ņemt vērā izvērtētās sekas un nepietiekamo ceļu finansējumu, kā arī nepieļaut potenciālo nacionālās drošības apdraudējumu.

Drīzumā LPS Youtube video kanālā šeit būs pieejams arī šī pasākuma videoieraksts.

ppt_icon.pngMāris Pūķis. Izglītības sistēmas decentralizētas optimizācijas iespējas, skolu tīkls kā līdzeklis.

ppt_icon.pngKristaps Svīķis. Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?

ppt_icon.pngGundars Kains. Par autoceļu tīklu izvērtējumu.

ppt_icon.pngJānis Upenieks. Skolu atbilstība IZM sniegtām rekomendācijām.

ppt_icon.pngImants Slišāns. Lauku vidusskola austrumu pierobežā - izglītība un valsts politika

ppt_icon.pngSarmīte Balode. Izglītība Jelgavas novadā - iespējas un draudi.

ppt_icon.pngGuntis Mačtams. Ventspils novada pieredze.

ppt_icon.pngSaulcerīte Levica. Saldus novads - skolu tīkla sakārtošana izglītības pakalpojumu ilgtspējai.

ppt_icon.pngAndris Klepers.  Izglītības pārmaiņas Valmieras pusē.


Informāciju sagatavoja: Jana Bunkus
Amats: Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: 67508530
E-pasts: jana.bunkus@lps.lv
 



 

 

 

 

 



© 2009-2010 Salas novada dome