Aktualitātes



         Par Salas novadu



         Novada dome



         Jauniešiem



         Pašvaldības plānošanas dokumenti



         Teritorijas investīcijām



         Zemgales reģionālais ģeoportāls



         Pašvaldības administrācija



         Pašvaldības struktūrvienības



         Pašvaldības iestādes



         SIA "Vīgants"



         Pakalpojumi



         Klientu apkalpošanas centrs



         Iepirkumi



         Izsoles



         Projekti



         Apmācības projektu izstrādē



         Informatīvais izdevums "Novada vēstis"



         Kultūra



         Izglītība



         Tūrisms



         Komercdarbība



         Lauksaimniekiem



         Biedrības



         Veselības aprūpe



         Draudzes



         Sēlijas novadu apvienība



         Kontakti



         Foto galerija



         Ierosinājumi


Aktualitātes


  Pašvaldības vēlas turpināt sadarboties brīvprātīgi 24.02.2017.
 

Pašvaldības ir ieinteresētas brīvi izvēlēties sadarbības teritorijas, un likumos nav nepieciešams akcentēt konkrētu sadarbības teritoriju robežas – tā Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes februāra sēdē Vecumniekos sprieda reģiona pašvaldību vadītāji.

Piedaloties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, sēdē aktualizēts jautājums par reformu nepieciešamību un pašvaldību nākotnes attīstības redzējumu. “Reformas mērķis ir sakārtot valsts pārvaldi – vēsturiski katra iestāde gājusi savu ceļu, un vienlaikus institūcijām pastāv teju 40 dažādas apkalpojamo teritoriju robežu kartes,” skaidro komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs, vienlaikus ar kolēģiem atzīmējot, ka plāns virzīts tādēļ, ka tas ietverts valdības deklarācijā. Turklāt, lai arī viens no mērķiem ir sinhronizēt valsts iestāžu darbības teritorijas, komisijas deputāte Nellija Kleinberga uzsver, ka neviena no apzinātajām valsts iestādēm nav gatava reformēt savas teritorijas, un tās plāno turpināt savus pakalpojumus sniegt kā līdz šim.

Diskusijās Zemgales pašvaldību deputāti norādīja, ka šādas aktivitātes nav jāveic uz pašvaldību rēķina, un sadarbība jau šobrīd, kā to paredz “Likums par pašvaldībām” notiek brīvprātīgi un pēc nepieciešamības. “Bauskas novads apvienojis spēkus ar apkārtējiem novadiem, izveidojot kopīgu tūrisma informācijas centru, arī centrālā bibliotēka ir viena. Ir daudzi piemēri, kas veidojušies dabiskā ceļā.” Viņam piekrīt arī Auces novada priekšsēdis Gints Kaminskis, norādot, ka likuma izmaiņu dēļ novadam var daudzās jomās nākties pārtraukt sadarbību ar Jelgavas novadiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā vai atskurbtuves pakalpojumu izmantošanā.

Viņiem piekrīt arī Jaunjelgavas novada priekšsēdētājs Guntis Libeks, modelējot absurdu situāciju iespējamību: “Ir skaidrs, ka šīs darbības tiek veiktas, jo tā rakstīts valdības deklarācijā, tomēr ir nepieņemami ar likumiem uzspiest to, ka Jaunjelgavai jāsadarbojas tikai ar Skrīveriem un Neretu. Ko darīsim, ja būs nepieciešamība attīstīt sadarbību ar Vecumniekiem vai Aknīsti?”

Paužot savu viedokli, Jelgavas mērs Andris Rāviņš uzsver, ka visi vēlas attīstīt Latviju, tomēr valdības darbā nav redzama skaidra vīzija. “Somija 2020. gadā plāno ieviest otrā līmeņa pašvaldības, un jau šobrīd viņi strādā pie šīs idejas virzības. Gruzijā izveidotas institūcijas, kas iedzīvotājiem ērtā teritorijā spēj pilnvērtīgi sniegt visus valsts pakalpojumus, nevis darboties kā “pastnieks”.  Ja šīs reformas ideja ir mazināt birokrātiju, tad tā jāsāk ar valsts pārvaldi – pašvaldības lieku birokrātiju neuztur.”

Tāpat pašvaldību vadītāji izteikuši bažas par to, ka šīs reformas netiešais mērķis ir atkārtoti pārstrukturēt vien pirms dažiem gadiem izveidotos novadus. “Rodas iespaids, ka slēptā veidā tiek gatavota jauna teritoriālā reforma, kur lielākais cietējs būs iedzīvotājs,” akcentē Salas novada priekšsēde Irēna Sproģe, uzsverot, ka nesakārtotas valsts iestādes un to teritorijas nav pašvaldību vaina. Līdzīgu viedokli pauž arī Tērvetes novada vadītāja Dace Reinika.

Vienlaikus aktualizēts arī jautājums par plānošanas reģionu būtību un iespējām tos attīstīt. Kā norāda I.Sproģe, plānošanas reģioni ir platforma lielu projektu īstenošanai, un, ja reiz tie izveidoti likumā noteiktā kārtībā, šādas iestādes ir maksimāli jāizmanto attīstības veicināšanai. Tam piekrīt arī A.Rāviņš, aicinot apsvērt ideju plānošanas reģionus stiprināt, piešķirt tiem papildus funkcijas un beidzot izlemt, vai Latvijai nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības.

Noslēdzot sarunu, J.Šulcs atzina, ka Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, sadarbība dažādos novadiem būtiskos jautājumos jau notiek, un valsts iestāžu problēmas nav saistāmas ar pašvaldību darbu – novadiem un pilsētām jādod iespēja brīvprātīgi sadarboties nepieciešamajās jomās, un par pilnīgu apvienošanos ilgtermiņā būtu jādomā vien tām teritorijām, kas neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu. Tiesa, šobrīd Zemgalē tādu pašvaldību nav.

Informāciju sagatavoja:
Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists
Aigars.Ievins@zpr.gov.lv; +371 630 212 45
www.zemgale.lv
 



  


 

 

 

 



© 2009-2010 Salas novada dome